Padomāsim visi kopā, Kaspars Kļaviņš, stereotipi

Padomāsim – visi kopā!

Pieejams:

eBook

0.00 €

9,8 MB
latviešu
Want create site? Find Free WordPress Themes and plugins.

Ieskats

Mūsdienu stereotipi

Padomāsim – visi kopā !

Kaspars Kļaviņš, Dr. hist.

 

„Kamēr pacietību izceļ kā mūsu galveno tikumu, mums vienmēr pietrūks darbīgas tikumības. 

Acīmredzot šādu tikumību tautas vadoņi nemaz arī nemeklē un pēc tās nealkst, viņiem noder tikai cietēja tikums.”

Johans Gotfrīds Zeime (1763-1810) ( Johann Gottfried Seume)

 

Lai attaisnotu jebkuru neizdarību, bieži dzirdam Latvijas iedzīvotājus sakām: „Latvija jau ir maza, ar dabas resursiem nabaga valsts”. Un patiesības vietā savu dzīvi sāk dzīvot ar realitāti nesaistīts stereotips. Nē, Latvija ir liela valsts, lielāka par Šveici, Dāniju, Beļģiju, Holandi. Tā ir dabas resursiem bagāta valsts: lauksaimniecībā izmantojamā zeme, sapropelis, kokmateriāls, kūdra, zaļā masa enerģētiskai neatkarībai, milzīga teritorija uz mazu iedzīvotāju skaitu – ar to jau vien pietiktu, lai Latvijas iedzīvotāji būtu bagāti un nodrošināti, nemaz nerunājot par stratēģiski nozīmīgo vietu un neaizsalstošajām ostām, kas ir īstas bagātības garants.

 

Šobrīd pasaulē dzīva, nepiesārņota augsne ir vērtīgāka par zeltu.

 

Lai lasītu grāmatas raksta izvilkumu, lūdzu kopīgojiet to, noklikšķinot uz vienas no zemāk redzamajām pogām.

Reģistrēties, lai lejuplādētu par velti

Lai lejuplādētu visu šo e-grāmatu Kindle mobi un ePub formātos par velti, lūdzu reģistrēties, noklikšķinot ŠEIT. Ja esat jau reģistrējies/-usies, lūdzu klikšķiniet uz “Lejuplādēt”.

Par autoru

Dr. hist. Kaspars Kļaviņš, stereotipi

Dr. hist. Kaspars Kļaviņš

Kaspars Kļaviņš (Dr. hist.), dzimis Rīgā, 1968. gadā. Studējis LU, Hamburgas, Minhenes, Minsteres un Centrāleiropas (Budapeštā) universitātēs. Absolvējis vēstures metožu kursus Zalcburgas universitātē (Austrijā) un latīņu valodas kursus Heidelbergas universitātē (Vācijā). Stažējies Monpeljē universitātē Francijā. Veicis pētniecības darbu ievērojamos pasaules arhīvos un bibliotēkās. Bijis pasniedzējs LU. Ar Fulbraita programmas finansējumu strādājis kā viesprofesors Rūzvelta universitātē Čikāgā (ASV). Pēc tam strādājis Monaša universitātē Austrālijā un Daugavpils universitātē (asoc. profesora statusā). Bijis Redingas universitātes Arheoloģijas departamenta (Lielbritānijā) asociētais zinātnieks (Research Associate), Rīgas Juridiskās augstskolas un Minsteres universitātes (Vācijā) viesprofesors. Kaspars Kļaviņš ir Eiropas Savienības programmas (Seventh Framework Programme) projekta “What’s Europe” dalībnieks un Lielbritānijas Karaliskās mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas biedrības(The Royal Society for the encouragement of Arts, Manufactures and Commerce (RSA)) biedrs. Šobrīd K. Kļaviņš ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors (BUNĪ ekonomikas un vadības katedrā), vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors Emirātu Tehnoloģiju koledžā Abū Dabī (Apvienotajos Arābu Emirātos) un pētniecības zinātniskais līdzstrādnieks (Adjunct Research Associate) Monaša universitātē (Austrālijā). Kaspars Kļaviņš ir septiņu zinātnisku monogrāfiju un vairāku rakstu (tai skaitā angļu, vācu un franču valodās) autors, kā arī vairāku grāmatu līdzautors. Ar referātiem piedalījies daudzās starptautiskās konferencēs un kongresos, kur bijis arī sekciju vadītājs. Pazīstams kā literāri kritisku rakstu autors. Rakstījis publicistiku un dzeju (publicēti trīs krājumi). Latvijā lielu popularitāti guvusi viņa monogrāfija “apSTĀVĒŠANA” (2009) un kritiskās esejas par vēstures stereotipiem mūsdienu sabiedrības problēmu kontekstā. Pēdējā grāmata (kopā ar Aiju Taimiņu) „Ticība un neticība Livonijā: Mārtiņš Luters & Matiass Knutsens” publicēta 2013. gadā. K. Kļaviņš pazīstams kā vēstures un literatūras avotu redaktors, komentētājs un izdevējs. Bijis līdzautors (kopā ar Ēvaldu Mugurēviču) “Atskaņu hronikai” (1998). Zinātnisko komentāru autors un līdzredaktors pirmajam A. Pumpura eposa „Lāčplēsis” izdevumam angļu valodā (2007). Redaktors un izdevējs pirmajam brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” tulkojumam vācu valodā (2012). K.Kļaviņš cieši saistīts ar muzeju kultūrvēstures mantojuma popularizāciju. 2012. gadā iznāca viņa sarakstīts Cēsu muzeja ceļvedis latviešu, vācu, krievu un angļu valodās. Zinātniskās intereses: Latvijas vēsture, Eiropas viduslaiki, 18.-20. gs. intelektuālā vēsture, sabiedrības sociālo problēmu vēsture, vides zinātne, Eiropas un Tuvo Austrumu literatūra, folkloristika, muzikoloģija, starpkultūru attiecības, reliģiju vēsture, arābu kultūrvēsture.

Did you find apk for android? You can find new Free Android Games and apps.

Atsauksmes

Komentāri

Līdzīgi rakstu darbi