Talsi

Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves

Publicēts: Ses/11/2013

Pieejams:

PDF

10.00 €

(bez fotogrāfijām)

3,6 MB
Latviešu
9984-9886-2-7
Want create site? Find Free WordPress Themes and plugins.

Ieskats

Talsi

R etais talsenieks nezina kādu aizraujošu stāstu par pagājušo laiku notikumiem savā pilsētā, kas ir daļa no viņa paša mūža dienām. Vienam ko stāstījuši vecāki, citam vecvecāki, cits pats meklējis rakstos. Dažam vēl šodien vecmāmiņas kumodes atvilktnē vai skapja plauktā glabājas dzimtas dokumenti un jau apdzeltējušas vai pat gluži labi saglabājušās senču fotogrāfijas. Kad novadnieks, literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons pastāstīja par kādas senāku gadu talsenieces ģimenē saglabātajām Talsu skolotāja Teodora Zaudmana (Personvārds Tīcs Dzintarkalns pieņemts, sekojot 1920. gadu uzvārdu latviskošanas tendencēm un iesaistoties Latvijas dievturu — nacionālās reliģijas kopēju sadraudzē.) piezīmju kladēm, vēl nedomāju, ka man laimēsies ar šīm piezīmēm strādāt. Tagad (2005. gada sākumā) Tīca Dzintarkalna piezīmes nodotas sabiedriskās organizācijas “Aleksandra Pelēča lasītava” rīcībā un mēs ar aizrautīgo novadpētnieku un kolekcionāru Imantu Tamsonu uzņēmāmies tās sagatavot izdošanai.

D zintarkalna piezīmju kladēs 1931. gadā aprakstīti Talsu pilsētas tā laika nami, iedzīvotāji un atstāstīti arī senāki vēsturiski notikumi. Vēstījums kārtots trīs daļās ar senrakstiem ierastu teksta rindkopu dalījumu paragrāfos, kas atvieglo aprakstītā notikuma vai teksta daļas atrašanu. Paliek gan neskaidra autora iecerētā kārtojuma sistēma, jo dažkārt atsevišķu paragrāfu apjoms pārlieku plašs, citu — pārāk sadrumstalots. Tekstā ievērotā ielu virzienu kārtība un namu numerācijas secība daļēji atvieglo informācijas uztveri. Vietumis namu numerācija 2005. gadā sakrīt ar piezīmēs minēto, bet, apsekojot namus dabā, noskaidrojās, ka adresu ziņā Talsos pastāv visai dīvains mistrojums, kas pēc senāko īpašumu atgriešanās mantinieku valdījumā jāpieņem kā realitāte.

V ēstījuma teksts par dažādiem objektiem vai personām, kuras tur dzīvo vai strādā, veidots brīva stāstījuma formā. Līdztekus konkrētai informācijai tekstā iekļautas ģeogrāfiskas un vēsturiskas atkāpes, anekdotiski nostāsti, psiholoģiski dažādu personu raksturojumi, politisko intrigu vērojumi un pa vienotrai tālaika tenkai. Dažā sabiedrības grupā tipāži zīmīgāki, izteiktāki, tātad ievērojamāki par „pelēko masu“, tāpēc to raksturojums krāsaināks, košāks. Dzintarkalna piezīmes neapšaubāmi lasāmas analītiski kā ikkurš subjektīvs darbs, bet vienlaikus tās ir kolorīts mazpilsētas un plaša vēsturiska laikmeta raksturojums.

Dzintarkalna piezīmes saglabājusi Talsu ģimnāzijas 1942. gada absolvente Mirdza Jansone. Viņa strādājusi par skolas darbvedi, kad pavēlēts atbrīvot telpas vācu karaspēka vajadzībām. Vajadzējis izvākt arī skolas bibliotēku, kur Mirdza paņēmusi jau pieminētās piezīmju klades. Ilgonim Bērsonam piezīmes atdeva Mirdzas māsa Dzidra Vedļa, jo pēc māsas nāves 1989. gadā atrada tās viņas grāmatu plauktā. Mirdzas un Dzidras māte Lizete Jansone (dz. Zandberga) jaunībā vadījusi 1904. gadā dibināto Talsu elemtārskolu, no 1918. gada bijusi skolotāja Laidzes 6 klašu pamatskolā, bet no 1919. līdz 1924. gadam Sasmakas (Valdemārpils) 6 klašu pamatskolā. Viņa labi pazinusi Dzintarkalnu un stāstījusi par šo interesanto cilvēku savām meitām. No Dzidras Vedļas saņēmām arī dažus seno Talsu fotoattēlus.

Gatavojot materiālu publicēšanai, atstājām neskartu autora izteiksmes veidu, oriģinālā lietoto gramatiku (autors pats to nav ievērojis visai konsekventi), vietvārdu un personvārdu rakstību, bet daļu teksta, kur saskatījām būtiskas neprecizitātes, atsevišķu frāžu negludumus, atļāvāmies papildināt ar atdalītiem iestarpinājumiem. Precizējumi personvārdu rakstībā, teksta papildinājumi, noskaidrotie žargona un vietvārdu skaidrojumi ievietoti kvadrātiekavās [..] vai numurētos skaidrojumos katrā lapaspusē zem teksta, bet apaļās iekavas manuskriptā (..) lietojis pats teksta autors.

Par autoru

T eodors Zaudmans, kurš vēlāk pieņēmis vārdu Tīcs (arī Teodors) Dzintarkalns, kā viņš pats savā autobiogrāfijā “Gabaliņi no manas dzīves jeb kāda puslatvieša un mazcilvēka dzīves stāsts” (“Skrīnis”, 1996. gada 7. līdz 12. numuri.) raksta, dzimis 1874. gada 9. februārī piecos no rīta (pēc mūsdienu kalendāra — 22. februārī) Ventspils apriņķa Dundagas pagasta Lonastu mājās, kas atradās Dundagas-Ances lielceļa malā pie Pāces upītes. Viņa tēvs Jānis (1841—1918) un māte Bille (1846, dzimusi Ceiģere no Medzeru mājām, mirusi 1929. gadā un apbedīta Jauviņu kapsētā) strādājuši Lonastu saimniekam par zemes kalpiem — ģimenei ierādītā zemes gabala lietošanas maksa bijusi piecu dienu darbs saimniekam, vienu izlietojot savu lauku kopšanai. Tēvatēvs Fricis esot bijis Lonastu saimnieka vienīgais dēls, bet “gaudens” uz kājām, tādēļ izmācījies kurpnieka amatu, bet mājas pārgājušas radiniekam. No Lonastu māju “pazaudēšanas” arī cēlies
Zaudmanu uzvārds.

S kolas gaitas Teodors uzsācis 1884. gada rudenī pie skolotāja Liepiņa Dundagas vecajā pagastskolā, bet pēc piecarpus gadiem beidzis Dundagas ķirspēles (novada luterāņu draudzes aprūpes apgabals) skolu, kas turpat kopā ar pagastskolu arī bijusi. T. Zaudmans 1890. gada janvārī turpinājis mācības Talsu pilsētas (krievu) skolā, kas tolaik atradās Lūkasa namā Dundagas ielā 2, nobeidzot skolas kursu ar teicamām sekmēm, bet 1893. gada augustā Talsos nokārtojis pagastskolotāja eksāmenu un strādājis par
palīgskolotāju Mangaļos un Dzērbenes pagastskolā. No 1896. gada viņš turpinājis izglītību trīsgadīgajā Pēterburgas skolotāju institūtā.
Pēc institūta absolvēšanas Teodors Zaudmans strādājis Jelgavā Aleksandra skolā, bet 1902./1903. gadā Tukuma pilsētas skolā, kur mācījis arī vēlāko Latvijas valstsvīru Zigfrīdu Annu Meierovicu.

N o 1903. gada līdz 1907. gadam Zaudmans strādājis par skolotāju Talsu pilsētas skolā, līdz Pirmajam pasaules karam bijis skolotājs F. Cirķeļa privātā tirdzniecības skolā, bet bēgļu gaitās darbojies Holmā, Vēzenbergā, Staraja Rusā, Gruhovkā. (Talsos 1918. gadā iebraukušo iedzīvotāju sarakstā viņš minēts kā Frīdrihs Zaudmans, kurš atgriezies Talsos no Holmas.) No 1920. gada, pieņemot uzvārdu Dzintarkalns, līdz pat 1933. gadam bijis skolotājs Talsu vidusskolā un Valsts Talsu ģimnāzijā. Vadījis Talsu Latviešu sadraudzīgo biedrību, 1923. gadā bijis Talsu pilsētas galva, togad dibinājis arī Talsu vidusskolas kultūrvēsturisko muzeju. Dzintarkalna veidota Latvijas Dievturu sadraudzes Talsu draudze, kuras daudzinājumu telpa (baznīca) iekārtota Dzintaru mājās.

Dzintarkalns publicējies izdevumā “Pirmais Talsu almanahs, 1913.” ar rakstiem: “Talsu apriņķis” (pseidonīms M. Strādnieks), “Dundanga” (P. Puiškalns), “Iz vectēva atmiņu tarbas” (Jaunlībenietis), “Tas bija Māras tirgū” (A. Pusotra). Vēlāk lietojis pseidonīmus E. Zaļmežs, K. Avots. Ar Dzintarkalna vārdu viņš sarakstījis grāmatu “1905. gada revolucija Talsos un apkārtnē”, 1927.; “Vadonis pa Talsiem un apkārtni”, 1927.; Zaudmanam-Dzintarkalnam daudz rakstu avīzēs: “Balss”, “Baltijas Vēstnesis”, “Talsu Vēstnesis”, “Talsu Balss”, “Talsu Avīze”, publikācijas Talsu dziesmu dienu programmās.

 

Dzintarkalns miris 1937. gada 7. jūnijā un apbedīts paša izvēlētā vietā Nurmuižas (2005. gadā Lībagu) pagasta Sukturu kapsētā, kur uzstādīta ozolkokā griezta piemiņas zīme.

 

Reģistrēties, lai lejuplādētu!

Lai iegādātos un lejuplādētu visu šo grāmatu PDF formātā, lūdzu reģistrēties, noklikšķinot ŠEIT. Ja esat jau reģistrējies/-usies, lūdzu klikšķiniet uz “Pirkt”.

Did you find apk for android? You can find new Free Android Games and apps.

Atsauksmes

Komentāri

Līdzīgi rakstu darbi