Kaupo, Kaspars Kļaviņš

Kaupo

Publicēts: Otr/02/2014

Pieejams:

eBook

2.99 €

900 KB
latviešu

Ieskats

Kaupo un Livonija

Kaspars Kļaviņš, Dr. hist.

 

Heisterbahas Cēzarija vēstījums par Kaupo uzklausīto grēksūdzi un Livonijas recepcija 13. gadsimta Eiropas intelektuālajā tradīcijā.

 

(Birkas: Kaupo/e-grāmata)

13. gadsmta sākums ir viduslaiku Eiropas civilizācijas pilnīgas izveides laiks, kas cieši saistīts ar Livonijas tēla iekļaušanu Eiropas literārajā telpā. Vienlaikus ar Romas baznīcas koordinēto reliģisko priekšstatu transplantāciju Baltijā, notiek arī šo priekšstatu noformēšanās Eiropā kopumā, izkristalizējoties tādiem jēdzieniem kā „elle”, „paradīze”, „Dieva brīnums”, „eņģeļi”, „dēmoni” un „šķīstītava” (purgatorijs), kas ilgus gadsimtus noteica iedzīvotāju pasaules uzskatu un mentalitāti. Livonijai, sakarā ar ilgajām pagānisma tradīcijām no vienas – un ārkārtīgi ātro integrāciju viduslaiku kristietībā no otras puses, šajā procesā bija izcila vieta.

 

Tas labi redzams, piemēram, slavenā kristietības brīnumu aprakstītāja Heisterbahas Cēzarija (~1180 – ~1240) darbā „Libri VIII miraculorum”, kur vēstīts par lībiešu valdnieka Kaupo kalpa ciešanām pirms grēksūdzes nodošanas. Attiecīgais piemērs ir viens no spilgtākajiem viduslaiku šķīstītavas jēdziena ģenēzē, kas liecina par Livonijas nozīmi Eiropas garīgās kultūras ģenēzē. Vienlaikus Kaupo kā Baltijas vietējā kristītā valdnieka tēls liecina par senās Latvijas vietējo iedzīvotāju būtisko lomu šajā kontekstā.
(…)

 

Reģistrēties, lai lejuplādētu!

Lai lejuplādētu visu šo e-grāmatu Kindle mobi un ePub formātos, lūdzu reģistrēties, noklikšķinot ŠEIT. Ja esat jau reģistrējies/-usies, lūdzu klikšķiniet uz “Lejuplādēt” vai “Pirkt”.


Par autoru

Dr. hist. Kaspars Kļaviņš, kaupo

Dr. hist. Kaspars Kļaviņš

 

 

 

 

 

Kaspars Kļaviņš (Dr. hist.), dzimis Rīgā, 1968. gadā. Studējis LU, Hamburgas, Minhenes, Minsteres un Centrāleiropas (Budapeštā) universitātēs. Absolvējis vēstures metožu kursus Zalcburgas universitātē (Austrijā) un latīņu valodas kursus Heidelbergas universitātē (Vācijā). Stažējies Monpeljē universitātē Francijā. Veicis pētniecības darbu ievērojamos pasaules arhīvos un bibliotēkās. Bijis pasniedzējs LU. Ar Fulbraita programmas finansējumu strādājis kā viesprofesors Rūzvelta universitātē Čikāgā (ASV). Pēc tam strādājis Monaša universitātē Austrālijā un Daugavpils universitātē (asoc. profesora statusā). Bijis Redingas universitātes Arheoloģijas departamenta (Lielbritānijā) asociētais zinātnieks (Research Associate), Rīgas Juridiskās augstskolas un Minsteres universitātes (Vācijā) viesprofesors. Kaspars Kļaviņš ir Eiropas Savienības programmas (Seventh Framework Programme) projekta “What’s Europe” dalībnieks un Lielbritānijas Karaliskās mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas biedrības(The Royal Society for the encouragement of Arts, Manufactures and Commerce (RSA)) biedrs.

Šobrīd K. Kļaviņš ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors (BUNĪ ekonomikas un vadības katedrā), vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors Emirātu Tehnoloģiju koledžā Abū Dabī (Apvienotajos Arābu Emirātos) un pētniecības zinātniskais līdzstrādnieks (Adjunct Research Associate) Monaša universitātē (Austrālijā).

Kaspars Kļaviņš ir septiņu zinātnisku monogrāfiju un vairāku rakstu (tai skaitā angļu, vācu un franču valodās) autors, kā arī vairāku grāmatu līdzautors. Ar referātiem piedalījies daudzās starptautiskās konferencēs un kongresos, kur bijis arī sekciju vadītājs. Pazīstams kā literāri kritisku rakstu autors. Rakstījis publicistiku un dzeju (publicēti trīs krājumi). Latvijā lielu popularitāti guvusi viņa monogrāfija “apSTĀVĒŠANA” (2009) un kritiskās esejas par vēstures stereotipiem mūsdienu sabiedrības problēmu kontekstā.

Pēdējā grāmata (kopā ar Aiju Taimiņu) „Ticība un neticība Livonijā: Mārtiņš Luters & Matiass Knutsens” publicēta 2013. gadā.

K. Kļaviņš pazīstams kā vēstures un literatūras avotu redaktors, komentētājs un izdevējs. Bijis līdzautors (kopā ar Ēvaldu Mugurēviču) “Atskaņu hronikai” (1998). Zinātnisko komentāru autors un līdzredaktors pirmajam A. Pumpura eposa „Lāčplēsis” izdevumam angļu valodā (2007). Redaktors un izdevējs pirmajam brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” tulkojumam vācu valodā (2012).

K.Kļaviņš cieši saistīts ar muzeju kultūrvēstures mantojuma popularizāciju. 2012. gadā iznāca viņa sarakstīts Cēsu muzeja ceļvedis latviešu, vācu, krievu un angļu valodās.

Zinātniskās intereses: Latvijas vēsture, Eiropas viduslaiki, 18.-20. gs. intelektuālā vēsture, sabiedrības sociālo problēmu vēsture, vides zinātne, Eiropas un Tuvo Austrumu literatūra, folkloristika, muzikoloģija, starpkultūru attiecības, reliģiju vēsture, arābu kultūrvēsture.

Atsauksmes

Komentāri

Līdzīgi rakstu darbi