Ģibuļu pagasts, Pastende
Apskatīt galeriju

Jaunības zemē Pastendē

Pieejams:

PDF

10.00 €

15,3 MB
Latviešu

Ieskats

Ģibuļu pagasts

S avu atmiņstāstu un vēstures pārskatu veltu manam mūža draugam — sieviņai Vēsmai, meitai Ivetai, mazbērniem Jānim, Lindai, Ventim, manai māsai Lilijai. Uzticu to draugam, novada vēstures pētniekam Zigurdam Kalmanim un māsasdēlam, Ģibuļu pagasta padomes izpilddirektoram Edgaram Šternam tālākvirzībai mūsu dzimtā Pastendes novada vēstures apkopošanā un vēl neskaidrā uzzināšanā. Ja šīs lapaspuses kādreiz iespējams publicēt, tad novēlu tās arī nākamajām paaudzēm, pastendniekiem un visiem, kuri interesēsies par notikumiem, kas risinājās manas bērnības tālajās dienās šai brīnišķīgajā novadā.

Ī si pārstāstīšu savu biogrāfiju, jo neesmu ne žurnālists, ne rakstnieks, arī ne zinātnieks. No sešu gadu vecuma biju ganu zēns, bet 1942. gadā pabeidzu Pastendes četrklasīgo pamatskolu. Talsu Valsts pamatskolu beidzu 1944. gadā. Pusotru gadu nostrādājis māsas lauku saimniecībā Pastendes Remplīnē, iestājos Kandavas Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā, ko pabeidzu 1949. gadā, iegūstot tehniķa–mehāniķa specialitāti. Pēc tam septiņus mēnešus nostrādāju Tērvetes MTS (mašīnu–traktoru stacija) par mehāniķi. Tad mani iesauca obligātajā karadienestā, kur trīs gadus un sešus mēnešus dienēju Krievijas pilsētā Riļskā un Tambovas mežos.

A tgriezies no karadienesta, strādāju Talsu MTS par iecirkņa mehāniķi. Iecirknī bija seši kolhozi, kurus vēlāk (1960) apvienoja lielsaimniecībā «Draudzība», tagadējā Ģibuļu pagasta teritorijā. Vēlāk mani iecēla par Talsu MTS darbnīcu vadītāju. Šo posteni ieņēmu līdz MTS reorganizācijai 1958. gada aprīlī. Turpmākos sešus mēnešus strādāju sava dzimtā Talsciema kolhozā «Padomju karogs» par mehāniķi vai, kā toreiz dēvēja, galveno inženieri.

Nebiju ne pionieris, ne komjaunietis, ne arī partijas biedrs. Mācoties pamatskolā, iestājos Pastendes 583. mazpulkā, kas arī bija mana vienīgā «politiskā» organizācija, kur darbojos, kamēr PSRS okupēja Latviju. Jāsaka gan, ka pēckara okupācijas laikā līdzdarbojos dažādās biedrībās — arodbiedrībā, sporta, racionalizatoru, zinātniski– tehniskajā, kinoamatieru un citās, kas atbilda manām interesēm.



Par autoru

Žanis Miķelšteins

Žanis Miķelšteins

Ar 1958. gada 23. septembri Žanis Miķelšteins sāka strādāt Talsu 3. Ceļu būvniecības rajonā, kur 31 gadu bija gan līnijas mehāniķis, gan sagādes daļas priekšnieks, gan inženieris–enerģētiķis, gan darba aizsardzības un drošības tehnikas inženieris. Ceļus, tiltus un laukumus būvējis Ventspils, Kuldīgas, Saldus, Tukuma un Talsu rajonos, arī Pastendes novadā. Darba biedri Žani ievēlēja un viņš 30 gadus sabiedriskā kārtā pildīja neatbrīvota arodbiedrības vietējās komitejas priekšsēdētāja pienākumus, bet 24 gadus bijis Latvijas Kinoamatieru biedrības Talsu rajona kinoamatieru padomes priekšsēdētājs, līdztekus vadot Talsu rajona kultūras nama kinoamatieru kolektīvu «Auseklis». 19 gadus darbojies Latvijas Kinoamatieru biedrības valdē. Vēl 11 gadus bijis Automobiļu transporta un šoseju strādnieku arodbiedrības Latvijas Republikāniskās komitejas loceklis, bet 19 gadus šīs pašas arodbiedrības Latvijas Ceļu saimniecību arodkomitejas loceklis, kuru skaitā 17 gadus šīs arodkomitejas prezidija loceklis. Bijuši arī vēl citi sabiedriski pienākumi. Nevienā no vēlētajiem amatiem, ieskaitot arodkomiteju, Miķelšteins atlīdzību nesaņēma. Tādi tolaik bijuši likumi. Lielākais viņa gandarījums un atalgojums bijusi apziņa, ka viņš cilvēkiem ir bijis vajadzīgs un varējis tiem palīdzēt.

Atsauksmes

Komentāri

Līdzīgi rakstu darbi