Apskatīt galeriju

Gara dārzos

Pieejams:

PDF

8.00 €

latviešu
978-9984-9992-9-6
Want create site? Find Free WordPress Themes and plugins.

Ieskats

G ēte uzrakstīja izcilo «Faustu», nebūdams dziļi reliģiozs cilvēks, apliecinot ļaunuma ģēnija Mefistofeļa graujošo darbību cilvēku sabiedrībā, iegrūžot ar viltu viņus kaislību īstenošanā. Franču komponists Šarls Guno sacerēja operu «Fausts» arī ģeniālu, to labprāt iestudē operu teātri, ja spēj nodrošināt visaugstākās raudzes režisorus, orķestrus, solistus vokālistus un baletdejotājus, tad operu klausās un skatās ne tikai elitāra publika. Komponists gan bija dziļi reliģioza personība, bet pieminētā opera un citi skaņdarbi nav fanātisma pilni. Operā tas pats Mefistofelis dzied kuplejas, kuru vienu teikumu neizdodas aizmirst tāpēc, ka tajā ir visskarbākā patiesība: «…Metāls ļaužu prātus jauc. (dažos tulkojumos «zelta teļš visvarens dievs»). Lūk viens no apziņas un matērijas visskarbākajiem krustpunktiem!

M etāls — arī papīrs, zelts, briljanti, kas pieprasa maksāt nepārtraukti milzīgas naudas summas, ļaužu prātus sajauc pavisam, gan ārstējami, gan neārstējami. Ražo visas pasaules ekonomikas krīzes, teroristu un visādu citu blēžu, zagļu, meļu, slepkavu organizācijas, cilvēku pašslepkavību ieskaitot — garīgo vērtību sagrāvi! Matērija arī XXI gadsimta pirmajā desmitgadē sajaukusi cilvēkprātus, kļuvusi par visas pasaules problēmu, apziņa, kā senās teiksmās, saķēdēta važu važās, patiešām iegrūsta bezdibeni, kur knapi dvašo. Nenoliedzami fakti: brīvajā, demokrātiskajā Eiropas Savienībā, izcilajā Vācijā taču pārdod izsolē ģeniālus sakrālās arhitektūras pieminekļus — luteriešu baznīcas, uzņēmīgi materiālisti tajās ierīko seksuālo prieku namus. Kurš kļūst bagāts? Kurš paliek nabags? Vai parādījusies jauna šķira virsbagātnieki — oligarhi? Vai sākt marksistiski — ļeņiniski — staļinisko cīņu? Šai ideoloģijai taču bija cilvēkiznīcināšanas globālā programma, lai materiālisti bezapziņā kļūtu bagāti! Tagad to it kā nepiemin, varētu būt, ka mazliet nepatīk skandalozitāte, bet ideoloģija — tā pati!

A k, tie kanibālkristieši?! — Jā, varbūt mazajā, jau izmirstošajā Latvijā kādi 2 % neviltotu kristiešu ir. Nav noslēpums, ka arī kristieši ļāvās un ļaujas metāla hipnotismam un varaskārei, ar skaudību, greizsirdību bruņojumā. Sašķēlās, sadalīja Visaugstāko, Nedalāmo Dievu konfesijās, kas azartīgi apkaroja viena otru, «starpbrīžos» lādēja pagānus un cīnījās krusta karos. Pat Senlatvijā Dieva vārdu ieviesa ar uguni, zobenu un verdzību. Vai tādiem var ticēt, paļauties to Sirdsapziņai, kuras itin bieži nebija, nav un nebūs? Ko nu? Laidies Lielās Iznīcības dibenā, dzīves klusā okeāna iegrimē! Vai tā nedarīja tie bezdatorizētie, antiinternetētie senči, sences? Darīja. Visu darīja. Cilvēkapziņai bieži, ļoti bieži «aizbrauca jumts», ja PATS, PATI paļāvās tikai savas galvas smadzeņu gudrībai. Tikko metafiziskā veidā nodibināja nesaraujamu kontaktu ar Vienīgo Vissvētāko Dievu, ieguva nesagraujamu apskaidrību cilvēkceļā caur ērkšķu biezokni uz Baznīcu, kura nav pērkama — pārdodama celtne. To var noliegt, pat skaitliskās operācijas pamatot, bet? Gudrāki nekļūst nedz vecie, nedz jaunie. Paliek senču kopijas, pat septiņās paaudzēs «pārdod» cits citai, cita citam gan metālu, gan apziņu — garu no Svētā Gara vai bargi viltīgā, stiprā, Ļaunā gara.

Gara Dārzos bija izdevība veikt nesteidzīgu pastaigu pa neordināru galeriju — mazliet tagadni, mazliet pagātni, papildinātu ar fantāzijas ziediem un augļiem, pieņemamiem, apšaubāmiem, noraidāmiem. Varēja pārliecināties, ka Latvijas, īstenībā sīkvalsts, bagātība ir varenāka nekā vienai, otrai, desmitajai, par dižvalsti pasludinātai. Svarīgi garā neaizmirst to, ka ir iedzimtības izmainīšanas iespēja, atceroties to, ko pasniedza tālie un tuvie senči, sences, dažādu tautību sajaukumā tapušie, uztvert un turēt sevī to pozitīvo, ko viņi, viņas dāsni dāvināja, nevis urķēties viņu kļūdās, pat traģēdijās, paceļot to baismīgajā ņirdzību pjedestālā, ap kuru atļauts rīkot mežoņdančus, arī grautiņus.

Vai pasniegtais palīdzēja saprast, ka krīzes tepat un pasaulē ir garīgas, materiālās izpausmes ir sekundāras? Arī to, ka pirms cilvēka bija un ir Visaugstākā Primārā Būtne, kurai īstenībā nav ne sākuma, ne beigu — Dievs? Jā, nez kāpēc 2008. gadā nepiepildījās pasaules gudro prognozes, ka mūsu saule būs «plankumiem» bagāta, karstinkarsta? Kurš šo nobremzēja? Varbūt tomēr cilvēki — parastie un ģeniālie, nav pilnības etaloni?

Pretrunas? Nieki! Nav taču nekā vieglāka par iemācīšanos atdot ķeizaram to, kas pieder viņam un Dievam to, kas pieder Dievam. Aktīva garīga un fiziska darba procesā.

 

Reģistrēties, lai lejuplādētu!

Lai iegādātos un lejuplādētu visu šo grāmatu PDF formātā, lūdzu reģistrēties, noklikšķinot ŠEIT. Ja esat jau reģistrējies/-usies, lūdzu klikšķiniet uz “Pirkt”.

Par autoru

J ānis Zviedrāns, dzimis Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagasta «Skujiņās» 1935. gada 1. oktobrī latvju zemnieka Justīna un Katrīnas Zviedrānu ģimenē.

Izglītība: Bebrenes 7-gadīgā skola, Ilūkstes 1. vidusskola, Rīgas medicīnas institūta vispārējās ārstniecības fakultāte. 1959. gadā ieskaitīts buržuāziskajos nacionālistos, pāraudzināšanai kopā ar 22 absolventiem «labprātīgi» mobilizēts padomju armijā medicīnas dienesta virsniekos 25 gadu garumā.

Dienests bija Arhangeļskas guberņā Isakagorskas tuvumā. Laimīgā gadījumā 1965. gada maijā izdevās pārcelties uz karaspēka daļu Talsos. Paralēli strādāts Talsu rajona centrālajā slimnīcā kvalifikācijas noturēšanas nolūkā. 1981. gada augustā pensionēts. 12 gadu biju ārsts Talsu slimnīcā, kopš 1995. gada dubults pensionārs. 

N eizskaidrojamā veidā, droši vien bezdarbībā, atjaunojās jau skolā skolotāju Emmas Indānes un Annas Smagares atrastais «rakstnieka» talants. Tapa apraksti par Talsu slimnīcu, ārstiem — kolēģiem, Talsu novada aptiekām un daži citi. Kārojuma iegūt rakstnieka slavu nebija, toties radošās mokas un dažas publikācijas sagādāja miniatūru kristieša krustaceļu. 

P ar mākslas nozaru gaumes kopšanu esmu pateicīgs skolotājiem Pēterim Indānam, Voldemāram Kažokam, Emmai Indānei, Annai Smagarei, Skaidrītei Apinei, Rīgas medicīnas institūta Normālās fizioloģijas katedras docentei Alvīnei Pāvulei, profesoram Aleksandram Bieziņam, Latvijas Nacionālās operas solistiem Artūram Vanagam, Arnoldam Jēkabsonam, koncertmeistarei Maijai Prēdelei un netiešā veidā baletmeistarei, balerīnai un baleta skolotājai Helēnai Tangijevai-Birzniecei. 2005. gada 10. oktobrī. Jānis Zviedrāns

Jāņa Zviedrāna grāmatas:
“Talsu slimnīcai 100.” – Talsu tipogrāfija, 1994.
“Talsu novada aptiekas.” – Talsu tipogrāfija, 2002.
“Mēs bijām un esam (grāmata par Ilūkstes vidusskolu).” – Daugavpils tipogrāfija, 2004.
“Latvijas baleta zvaigznes.” – Talsi, A. Pelēča lasītava, 2006.
“Gara dārzos.” – Talsi, A. Pelēča lasītava, 2009.
“Lepra Ziemeļkurzemē.” – Talsi, A. Pelēča lasītava, 2011.
“Talsu slimnīca.” – Talsi, A. Pelēča lasītava, 2014.

Atis-Bertins-Janis-Zviedrans-8-12-2011

Jānis Zviedrāns (pa labi) apciemo Ati Bērtiņu Kuldīgas novadā, 2011. g. 8. decembrī

Did you find apk for android? You can find new Free Android Games and apps.

Atsauksmes

Komentāri

Līdzīgi rakstu darbi