Stendes muiža, Stenden, Dzimtas nams, Dižstende

Dzimtas nams

Publicēts: Otr/06/2010

Pieejams:

PDF

15.00 €

2,1 MB
latviešu
9984-9286-9-1

Ieskats

S Stendes muiža (Gut-Stenden, Dižstende) atrodas Kurzemes augstienes ziemeļrietumos, Talsu apriņķa (rajona) Stendes, vēlāk Lībagu (no 1979. gada) pagastā ap 78 metrus virs jūras līmeņa un 57o 121 ziemeļu platuma 22o 331 austrumu garuma meridiānu krustpunktā. Stendes novadu senlaikos šķērsoja nozīmīgs Livonijas 13. gadsimta kara ceļš, kas no Rīgas gar jūras malu, tad no Uguņciema gar Talsiem un Rendu veda uz Kuldīgu, turpinoties Prūsijas virzienā.

P ar visagrāko Stendes pieminējumu atzīstams 1288. gada Teidāna Egles (Talsu Tīdemanis) lēņa ieraksts. Talsu Tīdemanis ieguvis lēnī zemi pie Andumiem jau 1239. gada 24. martā. Starp pirmajiem Stendes īpašniekiem 15. gs. lēņu grāmatas min Markvardu Stekemesi (Marquard Stekemes, arī die Stekemeste un Kuhmeser – Govs mugura), kurš atzīmēts kā Stendes, Strazdes un Andumu kungs. Markvards Stekemese no Venemara Brigenoija Kandavā 1397. gada 5. augustā ieguvis lēnī arī pļavas pie Vīcežiem (Vietzede) un Andumu (Andemen) nogabalā. 

S tendes vārds rakstos minēts arī 1510. gadā, kad zināms, ka lēņu zemes pie Bruņinieku upes (arī Testende un Stendes upe) kopš 1442. gada piederējušas ordeņa vasalim Georgam Kurselam (Georg Kursell, Korstell), kurš to, kā raksta Johans Augusts Teodors Kalmeijers (1809–1859) savā grāmatā «Kurzemes luteriešu baznīcas un sprediķotāji», izlēņojis no ordeņa mestra fon Ofenberga (Heidenreich Vincke von Ovenberg), bet plašie lauki izlēņoti vairākiem citiem vasaļiem (1331. – Nikolajs Stekemese; 1352. – Tilekins Sanders; 1424. – Hermans Tolke).

Stendes mācītājs Johans Ditrihs Grupenijs (Johann Dietrich Grupenius, Stendē no 1747. – 1782.) vairāku autoru rakstītajā Stendes un Spāres baznīcu hronikā par pirmo Stendes īpašnieku min Gerdu fon der Brigenu – Vācu ordeņa bruņinieku, Dobeles (Doblen) un Kuldīgas komturu. Viņš gan arī raksta, ka Gerds Stendes muižas atdevis brālim (…gehabt and seinem Bruder Philippo) Filipam. Kalmeijera tekstā teikts, ka Filips Brigens (Philipp von der Brüggen) 1528. gadā Stendi (muižas ēkas un, iespējams, arī ražošanas līdzekļus) pircis. Pēc Brigenu dzimtas radu rakstiem redzams, ka Filips I bijis Gerda brāļadēls, tātad Grupenija ziņu vai pētījumiem pieejamā hronikas noraksta ticamība apšaubāma. Heincs Pirangs atzīmējis, ka Filips Brigens 1528. gadā pircis 5 arklus zemes Stendē no jau cita Georga Kursela (tēvu vārdus bieži deva viņu dēliem, īpaši vecākajiem – mantiniekiem). Nav noskaidrots vai dienvidrietumos no Stendes centra muižas atrastie senkapi ir kuršu vai lībiešu apbedījumu vieta, tomēr kapulauka esamība ļauj domāt par vēl senāku Stendes (Testendes) izcelsmi, kas iesniegtos vēsturē vismaz līdz 11. gadsimtam. Stendenieki būs pārrunājuši Vācu ordeņa trakošanu Prūsijā, Livonijas zobenbrāļu vaimanas pēc Mindauga cirtieniem pie Saules 1236. gadā, dzirdējuši Durbes kaujas atbalsis 1260. gadā, priecājušies par ordeņbrāļu sakāvi 1279. gada 5. martā pie Aizkraukles (lietuvji Treidena vadībā), ja vien kāds no viņiem nav tajās arī piedalījies, un jau vismaz 1198. gadā zinājuši, ka Daugavas upes grīvā atrodas Rīga.

 

Reģistrēties, lai lejuplādētu!

Lai iegādātos un lejuplādētu visu šo grāmatu PDF formātā, lūdzu reģistrēties, noklikšķinot ŠEIT. Ja esat jau reģistrējies/-usies, lūdzu klikšķiniet uz “Pirkt”.

Saturs

IEVADS 4

1. daļa MUIŽA

NOSAUKUMI UN MINĒJUMI

MUIŽAS PARKS

NOKĻŪT IZTĒLĒ

TUVĀKA UN TĀLĀKA APKĀRTNE

VIETVĀRDI, ZEMNIEKU SĒTAS

MUIŽAS ĻAUDIS UN UZVĀRDI

STENDE PIRMĀS LATVIJAS BRĪVVALSTS AGRĀRREFORMĀ

2. daļa SAIMNIEKU PAAUDZES

FON DER BRIGENI BALTIJĀ

STENDES MUIŽTURU CILTSTĒVS

MANTINIEKI

RENDAS PAPĪRA DZIRNAVAS

PĒDĒJAIS STENDES DZIMTSKUNGS

NOTIKUMI UN PIEZĪMES

DZINTARA KREĻĻU VIRKNE

IZSKAŅA

STENDES MUIŽTURU DZIMTSKOKS

STENDES BRIGENU DZIMTAS ĪPAŠUMU SARAKSTS

VĒRES UN ATSAUCES

Par autoru

Zigurds Kalmanis

Zigurds Kalmanis

Kopā ar domubiedriem Zigurds Kalmanis 1967. gadā organizējis Talsu tautas nama kinoamatieru studiju „Auseklis”, veidojot 16mm filmas par novada kultūras darbiniekiem, māksliniekiem un literātiem. Kopš 1972. gada viņš darbojas Talsu novada literātu apvienībā, ir viens no autoriem apvienības izdotajos kopkrājumos, vairāku Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta un novada vēstures grāmatu autors un redaktors.

Latviešu Preses biedrība 2003. gadā apbalvojusi Z. Kalmani ar Centrālās valdes Atzinības diplomu. Viņš vairākkārt saņēmis Latvijas Rakstnieku savienības un Talsu novada domes iedibināto Aleksandra Pelēča prēmiju. No 2007. gada Z. Kalmanis ir biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” pārzinis, bet 2011. gada 18. novembrī viņam piešķirts Talsu novada domes iedibinātais Goda tituls „Gada sabiedriskais darbinieks”.

Atsauksmes

Komentāri

Līdzīgi rakstu darbi